|
|
|
Augusts 11., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viipsna | 10:58 - Vakar slapja diena.
Tēvsmāmiņa atbrauc ciemos. Galvaspilsētas apmeklējumam pavidu atvest mantas no v-pils, kuras man pašai slinkums vest.
Tēvam pie manis nepatīk. Vienreiz, kad viņš bija actāc manās mājās skatīties tēvē kastē, kamēr mēsar māti tejāterī, viņam uznāca kautkāda lēkme, aij, arvisu ātro palīdzību un divām nedēļām slimnīcā. Rezultātā manam tēvam manā dzīvoklī nepatīk uzturēties.
Šams atnāk, apstaigā perimetru, apskata ledusskapja saturu, parāda man dūri partiem nemazgātajiem traukiem, kas izlietnē, apsēžas, nervozi uzpīpē un uzkrītoši lūkojas pulxtenī.
A mātei piemanis patīk. Viņa apskata, kas jaunc ieviesc interjerā, izpēta arābu raxtu loga ailē, tēvam par šausmām murca kaķi, iekārtojas spilvenu kaudzē un pieprasa kaffeju.
Tēvs protestē. „Paceļam mājās padzersim,” viņš saka.
Kādubrīdi viņi strīdas, bet māte, protams, piekāpjas.
Iestājas klusums.
Kaķs uzlec uz galda apostīt viņu atvestās puķes.
Tēvs sāk skaļu stāstījumu parto, cikļoti ir izlaisc manc kaķs. Es savācu lopu un stāstu, kašī kunga klātbūtnē viņam jāuzvedas labi; māte smejas.
Iestājas klusums.
Es saku – vajnu viņi te paliek, vajarī taisās prom, nauko sēdēt, klusēt un skatīties pulkstenī.
Māte mulst, tēvs norāda, kaman kājas pietūkušas.
„Es ļoti atvainojos,” nosaku unman sāk birt asaras.
Aizeju virtuvē, ēdu bunbieri un dzirdu, kā māte strostē tēvu par neadekvāto uzvedību. Tēvs izliekas nesaprašanā un tikai atkārto „Bet viņa taču šonedēļ uz V-pili atbraux, tadarī padzersim kaffeju un izpļāpāsimies”
Es noslauku vaigus traukdvielī, un uzsaucu, ka atkal sācis līt.
Visi laimīgi, var parunāt par lietaino laiku, parko citu tikpat nebūtisku un taisīties mājup.
Tēvamājās tā nekad nau.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |