|
|
|
Aprīlis 27., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viipsna | 15:44
Man ir trīs jaunas draudzenes – Baiba, Evija un Laura, attiecīgi 11, 8 un 9 gadus vecas. Es ar viņām vakardien iepazinos. Tramvajā protams. Mūsu burvīgā draudzība sākās artoka man apnika, ka viņas man spraucās garām n-to reizi un es (negribot slēpt savas izjūtas no apkārtējiem) viņām norādīju, CIG ļoti man tas ir apnicis. Tāpēc viņas man palika blakus un pārsteidzošā kārtā uzsāka sarunu, kas sākās ar jautājumu no viņu puses „acigtālujūs brauksiet?”. Mana atbilde („Līdz galam”) izraisīja vispārēju sajūsmu, jo „Mēs arī!”. Kā jau sapratāt, iepazināmies. Jaunākā no viņām man demonstrēja savas angļu valodas zināšanas, bet lielākoties man bij jāatbild uz viņu jautājumiem par manu privāto dzīvi – Kur es braucu? Mājās? (vispārēja sajūsma un „Mēs arī!”, Laura konstatē, ka laikam visi brauc uz mājām) Kures dzīvoju? Kopmītnēs? Točna nē? Turtai mājā, kas pretī? Kurā numurā? 8? 9? 10? 11? 12? 13? A ko es strādāju? Par dakteri? (vispārēja sajūsma no manas puses) Netakš skolā? Noliedzoša atbilde tika atalgota ar atvieglotu nopūtu. Evija (jaunākā) teica, ka viņai laikam gribētos strādāt par Karlsonu, bet tur vajag Brālīti un lidot viņa arī nemāk. Es iedrošināju, ka visko var iemācīties. Nutākautkā.
Zināt jau, labā kompānijā laiks skrien vēja spārniem.. :)))
Šķīrāmies, mājot ar rokām un saucot pāri ielai attttttāāāā!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |