|
|
|
Maijs 5., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viipsna | 23:04
Nure. Dabūju izraudāties. Tā sirsnīgi.
Pāris mēnešus tāvien vilka uz pinkšķi, a nekā.
Avot šodien slūžas vaļā.
Un iemesls – heh, iemesls..
Barons nogāza virtuves plauktu. Tokas pieskrūvēc pie sienas ar 6ām skrūvēm. Tobiš bija pieskrūvēc. Tagad stāv piesliec pie sienas.
Plaukc, kājau nojaušat, nolidoja lejā ar visu saturu – paraujot līdzi visukas ceļā. Troxnis nebij pac briesmīgākajs. Arī skac, kasman pavērās, nebij briesmīgākajs. Es mierīgi paņēmu miskastes maisu un sāku vākt čiekuru, gurķu un tomātiņu, makaronu, salvešu un sveču, stikla un keramikas lausku grāvienu, kas mirka vīnā, mūžvecā plūmju kompotā kautkādā marinādē un kefīrā.
Man pēkšņi kļuva žēl par katru saplēsto svečturi vaj zilā stikla pudeli, par katru ieplēsto krūzīti, pat par samirkušo kartona kastīti, kurā iepakota spuldzīte. Man pēkšņi sagribējās sagriezt rokas uz saplēstā gleznas rāmējuma.
Asaras plūda straumēm, un esar ļāvos.
Tupēju tai kaudzē, parko vienā mirklī pārvērtās mana virtuve, un noraudāju vaigus lipīgus, brilles necaurredzamas un sirdi mierīgu.
Tagad gan ir labi. Izrādāska viss saplēstais sagāja vienā maisā, lidojumu pārdzīvojusī mantība sakrāmēta pa malumalām. Tagadtikaj jādabū no pēdām stikla gabaliņi. Tad iešu gulēt.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |