Tramvaji ir viena fejna padarīšana. Tramvajos var visko labu dzirdēt, redzēt, uzzināt. Tā vienmēr - ja es no rītiem darbu kavēju tik daudz, lai vairs nesteigtos, es eju uz tramvaja galapunktu, lai izvēlētos ērtāko sēdvietu un varētu visu ceļu palasīt grāmatiņu. Bet dažreiz grāmata kā izklaides līdzeklis netur līdzi tam, kas notiek tramvajā. Protamska lielākās izpriecas ir ar mazliet iereibušiem ļaudīm.

Tā vienreiz kodu lūpā, lai nesmaidītu, klausoties, kā viens iereibis kunx koķetēja ar konduktori. Padomājiet - pulkstens 9 no rīta, kunx jau lupatās, a konduktore - kundzīte uz 60 - sarxt un bālē, un ķiķina vienā laidā. (...) "Ai, kādas jums vēsas rokas", "- Nu nekas, toties sirc karsta"... A šorīt es kā reiz plānoju visus kolēģus pārsteigt nesagatavotus un laikā ierasties darbā. Tāpēc nācās kāpt tuvākajā pieturā un visucelju karāties stangā. Bet arī tam ir savi plusi. Tā var palasīt, tikaj tad pac nevar izvēlēties literatūru. Kādulaiku regulāri palasīju Digital times. Bij vieni bajgincantie lekciju pieraxti, ko lasīju pārplecu - par to, kā veidojas piena plēve un kas jādara, lai tā neveidotos.

Bet šorīt kakanazlo manā tuvumā neviens neko nelasīja. šādos gadījumos atliek izklaidēties vienīgi ar spēli FizKontakt. Spēles noteikumi - visi tramvajā sadalās divās daļās, dalīšanu veic konduktors - iedodot braukšanas biļeti. Viena daļa ir tie, kuri meklē maximālu fizisku kontaktu, bet otra daļa ir tie, kas cenšas no tā izvairīties. Kopā sanāk ļoti jautri. Spēle beidzas, kad tiek pamesc tramvajs. Jāpiebilst gan, ka viens no šīs spēles priekšnoteikumiem ir liels skaits spēles dalībnieku - taču esiet uzmanīgi! Jums blakus sēdošais onka var to piemirst!