|
Janvāris 15., 2005
viipsna | 22:13 Nemazjau tik skaisti tas nava – mana dzīve kā teātris. Visas lietas apkārt izveidojušas harmonisku vidi man pašai – tasnaumans nopelns, to iepriekš izveidoja scenogrāfs. Un cilvēki man apkārt – phe, vieni statisti. Mūsu dialogi iepriekš izdomāti, pārdomāti, formulēti un pārformulēti. Manas domas arnaunekas vienreizīgs – tasarī ienāca prātā kādam citam. Scenārijs tiek sūtīts visulaiku. Pa mazām daļām. Laikam telepātiski. Bet! Esmu zvaigzne, man piešķirta galvenā loma! :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |