|
|
|
Janvāris 3., 2005
12:02
Aijnu vispār.
Vakardiena bija dīvaina un cilvēki nesaprotami, šodiena istās tikpat dīvaina, bet ir savādāka – cilvēkus šon pat necenšos saprast. Nauko. Rīt būs akal jauna diena.
Visu savu uzmanību veltu seu – precīzāk, procesiem, kas notiek manā galvā. Tur [galvā] rodas iesnas, savukārt kaklā ieperinājušies Skrāpis un Krekšķis.
Pēcatvaļinājuma sāpīgākais brīdis – ieskatīšanās kontā – nemaz nebijtik sāpīgs! Gluži otrādi! Atklāja pilnīgi necerētu ainu. Tik necerētu, ka ienāca prātā muļķīga doma pārskaitīt kādu daļu no necerētās ainas uz Melnbrīžkontu. Es pacīnījos ar šo domu, veiksmīgi turklāt, varētupat teiktka to pilnībā sakāvu. Pusdienslaikā iešu pirkt seuko skaistu :)
UPD: Pērles sudrabā mani valdzina joprojām.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
