|
Novembris 15., 2004
viipsna | 14:32 - Sods par aizmāršību. Gadās tā – netīšām saskrienos uz ielas ar kādu senu ļubestību – apstājos papļāpāt, abet pļāpas tikvieglas tikjaukas, ka drīzvien sēžam viencotram pretī pie kafejas un, mīļi runājoties par esošo/bijušo, pūšam viencotram pāri cigarešu dūmus. Unkautkad pa vidu aizdomājos – paklau, ako mēs nepalikām kopā? Pasties, šitāc jaukums, es seu saku – interesanc un uzmanīx, un smaržo tiklabi.. tieštāpat kā toreiz.. šitas pac šķelmīgais smaids un ironiskās piezīmes mani valdzina tieštāpat.. Kaut kas jau nebij lāgā, betkas tieši.. nevar acerēties. Untad es nospriežuka nekasjaunu dižs tas nebij – jo, pasties, šitāc jaukums.. :) Nujā, pēckādas nedēļas pusotras es atceros gan, kāpēc mēs galugalā nepalikām kopā.. Un nosolos to paturēt prātā. Bet tāpat aizmirstu…
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |