Manam Brīnišķīgajam Ārpusdarba Darbam šķiet nekad nebūs beigas.. man tagad ir piekomandēta trešā (pēc kārtas) redaktore. Tai, tāpat kā otrajai, neskaidri šķiet tieši tie  teikumi, kas iepriekš tika cmuki izlaboti. Unvēl visām raksturīgā piezīme: „Es protamska neesmu speciāliste”… grrrr..

(žesc)

Aijnu, kāc brīnums ka zaudēju savaldīšanos.. Betesjau neko, iztieku tikaj ar indīgām piezīmēm.

(žesc)

Šo kasīšanos no visa darba procesa nīstu visvairāk. Staipu manuskriptu (back to the basics – izdomājušika labāk tomēr strādāt ar papīru, nē elektroniski komentāriem un labojumiem!) no darba uz mājām un atpakaļ, tikaj nekurīsti nevar saņemties, laito akal caurskatītu.

Man saka – esot takš tikaj astei jāpārkāpj, amanvairs negribas. Kad būs kauns neatbildēt redaktores zvanus un/vaj pamodīsies pienākuma apziņa, tad kādu nakti apskatīšu.