|
|
|
Marts 11., 2004
15:44 - divreiz
Rīti mēdz būt dīvajni.
Man dīvajnākās lietas lielākoties notiek no rītiem. Tās gan parasti notiek kautkad ap pilnmēnesi, bet arī šodien bij varen ellīgi.
Tas, ka es vienmēr alxtu pārsteigt savus kolēģus ar ierašanos laikā, nav nekas jauns. Katru rītu, mirkli pēc pamošanās man tas ienāk prātā, bet to realizēt sanāk ļoti reti, jo es parasti aizmiegu. Untad - nezkādu spēku vadīta atveru acis tajā brīdī, lai ar šausmām parēķinātu, cig es JAU esmu nokavējusi no darbalaika.
Nujā, itkā man nau jātaisa vaļā maiznīca un jāsmaida izsalkušajiem, jo būtībā jau mana neierašanās darbā noteiktajā laikā nozīmē tikai disciplīnas un autoritātes trūkumu darbā (nuko viņi - nopērs mani, ja būšu vēlēk, vaj?).
Nulabi, es tomēr esmu apzinīx pilsonis - pēc pamošanās skrienu un daruvisu cigvien ātri, bet sanāk jau tāpat kā parasti.
Bet es šorīt ar visu savu steigšanos nokavēju tramvaju. Divas reizes.
Kā steidzoties divas reizes nokavēt tramvaju? Kam es saku, neviens nesaprot, tāpēc paskaidrošu, jo tas patiesībā ir elementāri.
Ej ārā no dzīvokļa un iedomājos - derētu miskastes maisu iznest -> tūlīt kautkad pēc saraksta jāiet tramvajam -> laikam nokavēšu -> aij, iznesīšu vakarā -> nē, tur moš kautkas sāx smirdēt riebīgi -> jānes tagad.
Paņemu miskastes maisu, aizslēdzu durvis un atkal padomāju - nē, nepaspēšu takš -> tramvajs aizies -> lai stāv, maitu maiss.
Tā kā nebūtu smuki atstāt pie dzīvokļa durvīm, kaimiņi pēctam sūdzētos, es slēdzu vaļā dzīvokli, nolieku maisu priekšnamā, atkal aizslēdzu durvis un pēc iespējas ātrāk skrienu prom - uz tramvaju takš vajg paspēt.. Nolidoju, lai konstatētu, ka tramvajs aiziet.
(nopūta)
(žesc)
Tad nu gan nolēmu, ka nau tikļoti jāsteidzas - var mierīgi savākt miskastes maisu un paspēt uz nākamo..
Nē, biedri, tā nevarēja gan. Un es nokavēju tramvaju otru reizi.
Labi tomērka es nedzīvoju kautkādā ogrē, vilcieni brauc retāk kā tramvaji....
Mūzika: Blur "B.L.U.R.E.M.I."
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
