|
Decembris 21., 2011
viipsna | 10:10 aijnu, gan jau. šis jau nav vienīgais gadījums, kad mani nsotāda stulbā situācijā, kad piedāvāju palīdzēt. vasarā, lai bērnam nebūtu jābrauc lieki 400 km, piedāvājos aizvest viņu pati līdz omītei (patiesībā pusceļu, jo omīte pabrauca pretī). par šo labo domu viņa mani apbalvoja, noskaņojot savu bērnu tā, ka viņam sākās histērija, kad tika pieminēts, ka ES viņu kautkur vedīšu. un vēlāk viņa zvana un pārvaicā, vai "viņš raudāja?", vai "viņš teica, ka kategoriski iebilst, ka viņa viņu ved?" bļe, to laikam arī vajag man.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |