|
Septembris 16., 2010
viipsna | 14:33 - Liels kantoris, mazs lēmums. Projektam vajag nosaukumu. Nevis iekšējo, bet publisko. Uztaisām breinstormu. Ir garlaicīgi varianti, ir nekādi varianti, ir smieklīgi varianti. Eju pie priekšnieces un saku – vot, te varianti, man patīk šitais – smieklīgais un lecīgais. Viņa ķiķina un saka, ka viņai arī, bet ir bažas, ka tik nav par lecīgu – lai paprasu lielākai priekšniecei. Lielākā priekšniece kasa pakausi un saka – oj, tas ir pārāk lecīgi, vajag ko citu, un sarakstā apvelk visgarlaicīgākos nosaukumus un saka, lai ar tiem eju pie vēl lielākas priekšnieces. Godīgsakot, man pat kauns ar tādu sūdu pie viņas iet. Tas takš tāds sūds, šitais lēmums. Bet.. (nopūta) tagad trešo dienu gaidu uz audienci pie lielākās priekšnieces par šito sūdu. Haha, nupat pateicu tiešajai priekšniecei par apvilktajiem variantiem, viņa sāka īdēt, ka viss, kur iekšā ir „es pats” viņai saistās ar masturbāciju. Varu derēt, ka tieši tādu izvēlēsies lielākā priekšniecība. Un es katrreiz, kad pateikšu skaļi to nosaukumu, padomāšu par masturbāciju. Runājot par masturbāciju, atceraties dziesmu "i'm turning japanese"? Tā arī esot par to pašu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |