Es jau vakar gribēju ļaudīm pavaicāt par smalko stilu uz ceļa.

Atzīšos, mani bišku nervozē motociklisti uz ceļa. Tasir, tad, kad braucu uz tā paša ceļa ar autō.

Vakar tātad situācija. Šoseja. Līst, bet vēl nelija briesmīgi, lija parasti. Man priekšā brauc kādi 20-25 moči (no V-pils festa tātad), brauc bariņā, kas aizņem aptuveni 3 fūru garumus. Brauc cēli uz 100. Man ir nepārvarama vēlme tiem tikt garām. Es saprotu, ka, ja spraukšos viņiem pa vidu, aizmugurējiem būtiski pasliktināsies redzamība (jo līst), kas man liekas pavisam neforši. Bet visiem garām uzreiz tikt nekādi nevaru. Kāds no aizmugurējiem, laikam redzot manu nervozo dīdīšanos, rāda man signālu, lai braucu garām, un pats (ar pāris komrādiem) pabīdās uz ceļa malu. Es uzsāku menevru ar cerību, ka pārējie rīkosies tāpat - bet skuju!  Nu tad.. sanāca neforši. Man pat liekas, ka jutu visus sīkos lāstus, kas man mugurā dūrās.

Nuvot tad jautājums. Pat tad, ja es saprotu, ka pats labākais (smalkais) stils uz ceļa šajā gadījumā būtu - braukt šitam motociklistu bariņam pakaļā līdz elles malai, bet.. kā ir pieklājīgi tikt šitādam moču baram garām, nenodarot ļaunumu savai karmai?

Bet tas jau gan bija sūds, tā mana braukšana, baisi cerēju kur ātri aizbraukt.. vēlāk aptuveni pēc Tukuma sākās lietus kā automazgātuvē, un līdz Rīgai braucu uz 60-70 (uz Jūrmalas šosejas visi družna uz 50, kautkas neredzēc). Ik pa laikam domājot, ka sasodīc-jābrauc-takš-malā-neko-nevar-redzēt-sasodīc. Un stāvvietā virs tās vietas, kur parasti tiek likts turbosābs, kokam bija nolūzis zars! Un nokritis tukšā vietā, nevis uz mašīnas (redziet, kāpēc es par karmu tā satraucos).. Un blakus koks pavisam nogāzts, bet tas uz otru pusi kritis, uz blakus mājas jumta mī un žē, un tur suns tai stāvvietā, un tas aiz šausmām aizmucis, un vēl šorīt nebija pārradies.