|
Oktobris 5., 2009
viipsna | 11:40 Man ienāca prātā ierakstīt ko oriģinālu. Piemēram, „kautkā vēsi..” Vai „bļin, kad sāks kurināt..” Vai „sūda kaklasāpes..” Pārlaidu acis pāri frendlistei, viss oriģinālais jau pateikts!
Neparto tātad. Vispār manī sāk briest doma mesties biznesā (muahaha, mesties, jūstikmanī paklausieties – mesties!). Nēnulabi. Vienkārši manā galvā ir beidzot noformulējies plāns, kā beidzot sākt pelnīt, labi pavadot laiku un palīdzot cilvēkiem. Tātad. Jātaisa vaļā Zīlēšanas Salons. Fakts ir tāds, ka latvieši netic valdībai, netic nākotnei, bet tic dievam un pūšļošanai! Tātad labāka brīža, lai pievērstos šim rūpalam, būtībā nav. Skaidrs gan, ka vajadzētu piemācīties klāt tur visādas padarīšanas – nutur, taro kārtis eleganti mētāt, pārliecinoši tulkot samētāto, pievaldīt sarkasmu un ķiķi (kas nav mazāk svarīgi). Bet estetā iedomājos, ku forši būtu, nebūtu jāiespringst uz lietišķo etiķeti, uz darbu ejot (neba nu es tagad baisi iespringstu, bet principā, ja). Varētu amuletus taisīt visādiem dzīves gadījumiem (turklāt tādus gaumīgus) un no zālītēm dziras vārīt untā. Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man tā doma patīk.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |