|
|
|
Augusts 25., 2004
10:14
Acerējos mammas krustmāti. Mans brālis bērnībā nevarēja izrunāt vārdu „krustmāte” un sauca viņu par Kufāti, kas laika gaitā kļuva par viņas iesauku. Kufāte - laukōmītes māsa, vecmeita, kas dzīvoja mājā bez ūdens un telefōna gandrīzvaj meža vidū, kur tuvākie kaimiņi ir pāris km attālu. Neskatoties uzto, ka šitādos apstākļos ar kaimiņiem ir prātīgi uzturēt labas attiecības, lielākoties viņabij sakašķējusies ar visiem. Bija, bija… būtībā viņa vēl tagad ir, tikaj tur vairs nedzīvo. Sajuka prātā un tagad mīt tuvākajā pansionātā. Naujaunekas sevišķs, tā notiek.
Tikaj šai situācijā mani pārsteidz manas ģimenes (mani pašu ieskaitot) attieksme. Proti – tagad tāda sajūta, ka viņas vairs nau – nevienc viņu nepiemin, par viņu nerunā, viņas māju pārdeva par sviestmaizi, jo nevienc tajā dzīvot negribēja, tagad gar to brauc klusējot. Laukōmīte laikam viņu pāris reizes nedēļā apciemo, kāc uz pansionātu aizved zāles, bet citādi.. citādi viņas nau.
Pagājušajos z-svētkos tasbij īpaši jūtami. Kānune, izjaukta tradicionālā svinēšanas kārtība, viena no brīvdienām kļūst gandrīzvaj lieka, trūka viņas pieprasījuma visiem kopā dziedāt Eskaisturozītzinu un viņas trīcošās balss, kas ļoootiiii lēēēēniii vilka meldiņu. Nebija arī tradicionālā kašķa starp Kufāti un Laukomīti – pēdējā tagad apvainojās uzkāducitu, ne uz savu māsu.. Mēs ar brāli divatā pārmijām pāris vārdus, lai konstatētu, ka ne viņš, ne es uz pansionātu, lai apciemotu Kufāti, nemaz negrib braukt. Iesaiņotās konfekšu kārbas ar norādi, ka tās i Kufātei, actājām zem egles. Ganjauka kāc viņai tās aizveda.
Kad es par šito domāju, vienmēr jūtos vainīga.
Akoes viņu vispār acerējos?
Garastāvoklis:: hmm hmmmm hmmmmm
Mūzika: Skumjais domlaukuma pūtējs māk spēlēt pat wenn die soldaten
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
