|
Oktobris 5., 2008
viipsna | 22:10 Vispirms mana draudzene man žēlojas, cik ļoti viņai pietrūkst manas sabiedrības, un cik ļoti gribas izplāpāties "kā vecajos laikos". Tad es viņu laipni uzaicinu ciemos. Viņa man priecīgi atbild: "Jā, noteikti. Bet par to, vai būšu ar puiku vai vīru, vai abiem - pateikšu vēlāk." Āha. Nulabi. Vīrs sēdēs pie mana kompja, kamēr mēs dzersim fikso kafiju. Zinām, ir gadījies. Unvēl. Kāds ir kādreiz mēģinājis izpļāpāties, kad telpā atrodas 2gadīgs bērns, turklāt nomodā? Un mans dzīvoklis NAV piemērots tik maziem bērniem.. Man viss ir pieejams, uz paklāja mēdz mētāties pērlītes un drošības adatas.. vajag divas nedēļas, lai sagatavotos šim apciemojumam. Un pēc tam divas nedēļas, lai dabūtu ārā kaķi no pagultes, jo kaķs ir vienīgais izklaides objekts. Sāku domāt, vai labāk neieteikt satikties iekš kāda kafē. Būs mazāk sāpīgi. Visiem.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |