Šonedēļ amīšu rokdarbnieku lapās sākās haips ap auduma sejas maskām un to šūšanu.
No vienas puses tie, kas šuj un uzskata, ka jāšuj (tā kā arī amīšiem respiratoru un vienreizējo masku krājumi iet uz beigām, ir slimnīcas, kas lūdz rokdarbniekiem tās šūt un ziedot, izplata pamācības, materiālu aprakstus utt), no otras puses - tie, kas saka, ka tas ir bulšits, viss fake, tā nevar būt, tās maskas ne pret ko nepasargā, neesiet muļķi ūtētē ūtējēpē.
Un jā, vēl pāris nedēļas atpakaļ visi nenogurstoši publiski stāstīja, ka nevienam
parastam cilvēkam masku nevajag, varbūt vienīgi saslimušajam.
Es saprotu, ka tas lielā mērā saistīts ar to, lai iedzīvotāji-parastie ārprātā neizpirktu jau tāpat deficītu preci.
Arī mūsu rokdarbnieku forumos daļa šuvēju rauca degunu un mazliet izsmēja tos, kas savas šūtās sejas maskas piedāvāja publikai iegādei. "Ātru peļņu sagribējušie", "kurš atbildēs, ja kāds šādu valkājot saslims". "Es neizkopu savu zīmolu, lai tagad zem tā pārdotu kaut kādu lupatiņu, kam nav ne skata, ne funkcijas"..
OMG, nemaz nerunājot par komentāriem pie šiem sludinājumiem - tajos šuvēji tika ne tikai izsmieti, bet arī kaunināti un apsaukāti.
Bet funkcija ir!
Un te paiet pāris dienas - kāda no tām pašām nievājošajām šuvējām ierunājas - jā, bet paklau, tās maskas patiešām trūkst, reka man pazīstams policists teica, ka viņiem esot iedalīta viena maska uz diviem, varbūt patiešām jāšuj? Kāds uzrakstīja kādai augstākstāvošai instancei, un izrādās - patiešām! Vajag šūt tādas, kurās ir divas kārtas auduma, bet ar iespēju ielikt pa vidu kādu filtra lapu no neausta materiāla. Lūk!
Un nu rokdarbnieces organizējas palīdzēt. Sak, darba tāpat nav.
Pabeigšu apšūt savus draugus, būs jāķeras pie tā projekta, un jāšuj maskas tiem, kam pietrūkst.