|
|
|
Februāris 5., 2020
12:31 - pirmklasnieks - turpinājums
Atskaite par to, kā es iesniedzu dokumentus pretendentu sarakstam uz pirmo klasi Ventspils 4.vsk.
Un godīgi sakot, es joprojām jūtos pazemota, ka man tajā visā bija jāpiedalās.
Bija tā.
Tātad visu iepriekšējo nedēļu es domāju, pārdomāju, dusmojos un besījos. Pieņēmu lēmumus par stāvēšanu rindā, pavisam atmetu to domu, un tad atkal mani satracināja apkārt esošā histērija. Zinājāt, pagājušajā gadā cilvēki stāvēja rindā trīs dienas? (nu ne fiziski stāvēja pie durvīm, tikai divas diennaktis no tām drīkstēja uzturēt savu vietu rindā, reizi stundā "atzīmejoties", un tad nu pēdējo dienu/nakti tusējot tiešā skolas tuvumā - drīkstēja arī mašīnā pasēdēt, ja). Es vēl 5dien biju nolēmusi, ka ilgāk kā diennakti nevaru tusēt pie skolas. Galu galā, man ir divi bērni, vīrs misijā, ir superīgi, ka mana mamma var pieskatīt puikas, bet vairāk kā vienu negulētu nakti es nevaru izturēt. Taču es protams esmu nervoza un jau 6dien (tāpat kā 50% no pirmklasnieku vecākiem), braukā pa pilsētu, izlūkojot situāciju - ir jau kāda rinda izveidojusies vai nē.
Nu tad gadās tā, ka 6dien ap 14iem es atrodos pie 4.vsk. tajā brīdī, ka tur ir savākušās vēl pāris mammas un pieliek pie skolas durvīm rindas sarakstu. Nu tad es arī pierakstījos (un mans bērns ir rindā piektais), un sāku stāvēt rindā. Nākamajā stundā saraksts bija jau ar divpadsmit bērniem.
Un te atkāpe. Informatīvajā pasākumā 22.janv. 4.vsk. direktore klātesošajiem vecākiem paziņoja, ka pirmklasnieku vietas kopā ir 52, bet viena klase jau ir pilna ar prioritārajiem bērniem (ar brāļiem/māsām un no sagatavošanas klases), attiecīgi ir 26 vietas (kas nozīmē 13 no klātienē pieteiktajiem un 13 elektroniski pieteiktajiem). Nu lūk, viena mamma paziņo, ka 5dien (28.janv) bijusi pie direktores vietnieces un viņa pateikusi, ka brāļi/māsas vien 26 (pilna klase), un vēl klāt sagatavošanas klases bērni (10 vai 11) - ka brīvās vietas nav vairāk kā 15. Tātad 8 no dzīvās rindas, 7 elektroniskie pieteikumi.
Tātad rinda. Savācamies kopā un izrunājam kārtību, kādā "stāvēsim rindā". Galu galā, nav taču nekur nekādi noteikumi, paši vien organizējamies. Vienojamies, ka šī ikstundas atskaitīšanas mums nav vajadzīga, izveidojam dežūru sarakstu, kur katrs vecāks 3h "dežūrē" pie skolas ar rindas sarakstu, klātpienācējus reģistrē rindā un izstāsta sistēmu, par ko vienojāmies. Savācamies 2x dienā, lai vienotos par turpmāko rīcību, uztaisām whatsapp grupiņu, lai nepieciešamības gadījumā ātri var apziņot visus rindā esošos.
Būtībā viss notiek pēc plāna. Ik pa laikam gan uzrodas kāds samērā neadekvāts vecāks ar tekstu "man tā jūsu rinda pie kājas, es būšu pirmais/pirmā", bet kopumā arī šie kādā brīdī nomierinās, vai no stājas rindā vai atmet ar roku. Visi klātienē sāka vākties naktī uz pirmdienu, kad domājams, vajadzēja vēl rasties citiem, kas gribētu stāties rindā. 7os atslēdz skolu, 8os sekretāre aicina kabinetā, visi civilizēti pēc noteiktās rindas iet kabinetā.
Mans dēls piereģistrēts kā 9. Tajā brīdī es jūtos diezgan pārliecināta, ka savu vietu esmu izcīnījusi, sūda sistēmas piesmieta, bet vismaz ar rezultātu.
Vakar mani mandrāža neliek mierā. Kā sāku 5dien nervozēt, tā nevaru vien beigt.
Pēc pilsētas noteikumiem pieteikumus pieņem 3 nedēļas, un saraksts būs gatavs (un vecākus aicinās pieteikties) 5.martā, un es nu patiešām nevaru šitā nervozēt vēl mēnesi, tāpēc metu kaunu pie malas un piezvanu 4.vsk. sekretārei (kas ir tāda kā paziņa). Un viņa man pasaka, ka pieteikumi brāļiem/māsām ir 34. Un, tā kā nav vēl zināms, cik tad īsti no sagatavošanas klases pieteikušies, būtībā ar visu manu rindā stāvēšanu un 5.numuru, garantijas nav NEKĀDAS. Ja pieteiksies visi 15 no sagatavošanas klases, un visi pieteiktie brāļi/māsas arī paliks, tad prioritārie aizņems 49 no 52 vietām. Tātad 3 no "ārpuses". Divi no klātienes rindas, viens elektroniskais.
(priekškars)
|
|
|