|
Janvāris 9., 2020
00:39 Vakar nomira mana omīte. Un, lai gan galvā es no viņas sāku atvadīties jau rudenī, kad viņas apziņa pavisam sāka šķobīties, tomēr ir drausmīgi skumji. Rīt vecākajam dēlam dzimšanas diena, un viņš tik sajūsmināti gaida savus svētkus, un skaita dienas līdz tai jau sen, ka.. es nestāstīju. Un uz bērēm arī aizbraukšu pa kluso. Meanwhile vajag sarīkot svētkus manam 7gadniekam un teju visai bērndārza grupiņai, un tam man trūkst visparastākais prieks (un ļoti vajag, kaut mazliet).
|
|
|
|
Sviesta Ciba |