|
|
|
Decembris 26., 2019
10:46
Būsim godīgi, man šie Zsv bija skumji.
Vīrs prom, man pēc visu pasūtījumu pabeigšanas nebija spēka nekam. Es parasti strādāju tikai līdz kādam 15tajam-16tajam, lai tad ir laiks gan bišu atvilkt elpu, gan izstaigāt bērnu egles, un tad ķerties pie īstenās svētku sajūtas radīšanas, bet šogad pēdējos pasūtījumus pabeidzu vien 21ajā.
Pirms svētkiem bērnu vīrusiņš panāca arī mani, un tad nu es tāda puņķaina un krekšķaina.
Piparkūkas ar bērniem neizcepu. Nenoglazēju nevienu piparūku. Mājiņu neuztaisīju. Nevienu cepumu neizcepu.
Iztīrīju māju. Knapi.
24tajā vien izcepām pīrāgus. Viss.
25tajā tādā īstenā Zsv garā sakasījos ar brāli (sorry, ja viņš man 13os paziņo, ka mums viņš jāgaida pusotru - divas stundas, lai viņš būtu staisījies "lai brauktu uz laukiem", jo ir nupat pamodies- piedod, princi, mans tolerances līmenis nav tik augsts). Uz laukiem aizbraucām bez viņa, un viņš laikam bija pārāk apvainojies (vai paģirains), lai brauktu viens sev ērtā laikā.
Promceļā piebraucām pie omītes aprūpes centrā (kas ir nereāli smagi), bet trāpījām uz somewhat skaidru mirkli, kad likās, ka viņa atpazīst manu mammu.
Laukos bērni kopīgi to smago sajūtu pavēdināja. Un paldies par to.
Atpakaļceļā vēl piestājām Kuldīgā, kas Ziemsvētkos ir īpaši mīlīga. Daudz mīlīgāka par Ventspili.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |