|
|
|
Jūnijs 15., 2012
11:20
Vakar gaidīju tramvaju, kad viens krievu onka pienāca man klāt teica, ka gribot mani iepazīstināt ar savu dēlu.
Es spurdzu, teicuka nēnē. Eh, vi zamužem, šis novelk, un es īsti nestrīdos.
Stāv man blakus un neiet prom, jo, esot izkāpis no tramvaja, kad ieraudzījis takuju ņevestu (mani, haha), un tagad jāgaida nākamais tramvajs. Un stāsta man par savu dēlu, kas gaužām kautrīgs esot, unka sievu nemeklē un mazbērnus netaisa, bet jau 32 gadi, un vispār jau meitenēm patīk tādi bojevije, nevis kautrīgie. Tāpēc laikam jāpalīdz. Es tur - aijdanu, ganjauka pats atradīs. Tad onka kādu brīdi mani diezgan nekaunīgi pēta (ik pa brīdim uzmezdams aci dekoltāžai) un vaicā, cik man gadi - viņam es vaarot teikt, jo nekāds žeņihs jau neesot. Es atbildu, ka tieštikpat, cik viņa dēlam. Oho, viņš saka - neesot domājis, ka man vairāk par 25 vai 27.
Un tad viņš man vēl paspēja izstāstīt par saviem diviem draugiem no armijas, kas esot jaunību noplenderējuši un tik pēc 40 apprecējušies ar babuļām, un tagad bez bērniem, cik briesmīgi.
Un tad (kāda laime) nāca viņa tramvajs, onka man novēlēja sčastje, un prom bija.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |