Viendien, kautkad pēc Jāņiem, mīļais aizveda mani maksķerēt (jā, makšķerēt! jā, mani!). Nēnu, labi.. Mīļais makšķerēja, es zvinlēju laivā, sauļoju degungalu, mēģināju lasīt grāmatiņu (diezko neizdevās), pāris reizes izmetu spiningu (hāhahahahaha). Taču nevar arī noliegt faktu, ka pašrocīgi ar makšķeri izvilku divas zivis (pirmās mūžā! bija mazas, atlaidu atpakaļ ezerā).. Tāpēc tehniski es patiešām arī makšķerēju. Bet nejau par to. Vienubrīd, enkurs nomests kadi metri 40 no krasta, dzirdu - kautkur krastā spēlē akardeons. Garlaikojoties skatījos, kur skaņas avots. Cauri skrajiem piekrastes krūmiem redzu, ka akardeonu spēlē sieviete, vīrietis viņu fočē un filmē. Tad sieviete ar akardeonu noģērba jaciņu, fotosesija ar akardeonu turpinājās. Pēc tam viņi abi pavisam noģērbās un... un neko. Sieviete tikai ik pa brīdim spēlēja savu instrumentu, a vīrietis iekurināja ugunskuru. Un es tik pie sevis domāju - vai patiešām ir vēl kāds neseksīgāks mūzikas instruments par akardeonu?