|
Maijs 19., 2011
16:13 Es te joprojām tos dzīvokļ papīrus kārtoju. Teicu takš, ka līdz vasarai ievielksies. Un ievilkās ar. Vobšem man vienubrīd bija apnicis pa instancēm staigāt, bet tagad sirdsapziņa neļauj vilkt garumā. Nutad šodien bridu uz valsts zemes dienestu. Lai man taisa inventarizācijas lietu. Izstāvēju nēbet izsēdēju rindu, tiku pie tantes, kura visas darbības veica, ar kreiso roku velkot līdzi pierakstiem rūtiņburtnīcā. Tante ilgi baksta kautko kompī, galgalā man paziņo, ka man pēdējoreiz dzīvokļa apsekošana notikusi 2000.gadā, kas nozīmē, ka nevienam pie manis fiziski nav jābrauc, un tas man maksās vismaz divas reizes mazāk. Es domās priecīgi situ plaukstas. Tikai es tai tantei piesardzīgi pavaicāju, kā viņa domā, vai patiešām tai 2000.gadā kāds pie manis ir braucis un kautko apsekojis, jo es neko tādu neatceros. Viņa saka, ka diez vai. Un pavaicā, vai man kas pārbūvēts dzīvoklī. Mana sāpe ir tāda, ka inventerizācijas lieta dzīvoklim nekad nav taisīta, bet tālajā 1998.gadā dzīvokli nopirku jau pārplānotu. Tasir, cik nu pārplānotu, bet vienas sienas gabals trūkst gan. Tante paliek domīga un man prasa - bet(ēēēm), ja es jums došu parakstīt apliecinājumu, ka kopš 2000.gada neko neesat pārtaisījusi, tā taču būtu balta patiesība, vai ne? Būtu gan, es tai atbildu. Nutad viss esot kārtībā. Visi laimīgi, tiku vaļā no naudas, kas bija mazāka kā baidījos, bet lielāka kā cerēju. Tagad varu gaidīt 27.jūniju, kad man tie pēdējie papīri būs gatavi. Pa ceļam atpakaļ pie virpas rēķinu naudu, no kuras man varētu būt jāšķiras, kad rakstīšu to dzīvokli zemesgrāmatā. Un domāju, kā lai nopērk riteni UN nomaksā valsts nodevas. Lieki runāt par to, ko man gribas mazāk. Drošpalieknedrošs piezvanīju zemesgrāmatai un pavaicāju, kā tad tur īsti ir, ar kādām izmaksām man jārēķinās, un viņi man paziņo, ka pirmreizējai reģistrācijai nav jāmaksā nekādi % no vērtības, bet tikai 25 lati kancelejas nodeva! Kenjūbelīvzis, es uzreiz sajutos, it kā būtu ietaupījusi pārsimts latus! Kas nozīmē, ka ritenim laikam tomēr būt!
|
|
|
|
Sviesta Ciba |