|
|
|
Septembris 17., 2010
16:42
bijušais draudziņš pieteicās ciemos. ar nakšņošanu. atsūtot īsziņu.
wtf?
UPD: ieelpoju-izelpoju. piezvanīju, pavaicāju, vai kas noticis. nebija noticis. pavaicāju, vai viņam tiešām liekas, ka tā ir laba doma. jo man tā nešķiet. viņš piekrita. labičau.
bļin, sabojāja garstāvokli.
|
22:05
Ņēmu savu sabojāto garstāvokli un braucu mājās.
Iekāpu tramvajā, mēģinu piepīkstināt savi ētalōnu, nesanāk.
Nu, tikpat daudz reakcijas, ja es tur tiesības vai bankas karti plivinātu. Nekādas. Nepīkst.
Izstaigāju visus pīkstāmos aparātus, neviens nereaģē.
Aizeju pie vadītāja un prasu - ev, an reka nepīkstikās, kasparsūdu?
Vadītāja paņem ētalōnu (kas tiešām ētalōns, nevis tiesības vai bankas karte), izmēģina ar savu aparātu un saka man, ka aparāts rāda, ka nevarot nolasīt. Dod atpakaļ un saka - nu, ja būs kontrole, tad sakiet, ka ētalōnu nevar nolasīt.
Ha. Un pēc pāris pieturām.. kontrole! Es kā ieraudzīju šitento brigādi uzvaras parkā, tā nodomāju, ka būs jautrība..
Nāk kontrole, es dodu ētalōnu, saku, ka nelasa. Kontrol-čiks pārbauda, jā, nereaģē arī uz viņējo aparātu.
Nē, man esot jākāpj ārā, viņi man šitento konfiscēs, es takš braucu bez biļetes, un iespējams, ka braucu jau tā veselu mēnesi ūtētē ūtējēpē.
Es saku - nubet es takš pie vadītājas pat piegāju, viņa man nevienā brīdī neieminējās, man man pienākas pirkt biļeti.
Nē, tam neesot nekādas nozīmes.
Kāpjam ārā.
Nutad es tur stāvu uz ielas kā nopelniem bagāts bezbiļetnieks un sāku uzvilkties.
Nubet reāli - ko es darīju nepareizi? iekāpu tramvajā, konstatēju, ka ētalons nedarbojas, pavaicāju vadītājam, ko darīt, un rīkojos pēc tā norādījumiem.
Vadītājam esot vienalga, viņš varot nezināt.
Un tad es sāku pacelt balsi par to, ka tas vadītājs ir vienīgais fakinais rīgas satiksmes pārstāvis un man tāpēc automātiski jāpieņem, ka tas ir nekompetents?
Tajā brīdī man ētalōns nezkāpēc sāka uz viņu aparātu reaģēt. Parāda, kas tur ir iekšā, un kad pēdējoreiz reģistrēts. Sanāk, ka es tomēr nebraucu pa zaķi jau mēnesi. Kontrolieru skaits man apkārt pieaug, kāds ments vēl atnāk paklausīties aizraujošo sarunu, bet es turpinu bļaustīties, ka nesaprotu, kāpēc man tur vispār jāstāv un kāpēc mani izvilka no tā sasodītā tramvaja.
Bblakus tiek apturēts kārtējais tramvajs, no kā visi ar interesi lūkojas, kā es cīnos ar kontroli.
Un es tam kontrol-čikam prasu - vot pasakiet man, kāpēc visi šitie cilvēki tagad domā, ka braucu bez biļetes?
Nujā, beigās viņi atzīst, ka tā esot nevis mana, bet vadītāja vaina. Jo vadītāja aparāts esot uzrādījis, ka neveiksmīgi mēģinājis nolasīt ētalōnu.
Un piedāvā man izlīgumu, ka viņi uzrakstīs ziņojumu par to tramvaja vadītāju. Ha!
Un tomēr neliks man maksāt sodu.
Un atvainojas par neērtībām.
Pagriezos uz papēža un gāju prom, jo man tāds briesmīgs bimbiens nāca virsū, un galgalā nevar jau zaudēt seju šitento priekšā, kas tevi automātiski uzskata par pārkāpēju.
|
|
|