Man liekas, ka tuvu ir brīdis, kad pulveris būs izšauts. Nu, ka spēka vairs nebūs. Jo nu vairs arī gulēt nav spēka - sešas/septiņas reizes naktī mostos, staigāju, ganu kaķi, ēdu un dzeru, pēc tam čurāju.. no rīta esmu tikpat svaiga kā divas dienas saulē stāvējusi pienazupa. Šorīt man uzbrauca velosipēdists (ar riepu noskrāpēja kāju). Un vēlāk, kad uz gājēju pārejas mani teju aizķēra džips, nodomāju, ka laikam tā arī izskatos - pēc nekā. Jajau mani ne pamanīt nevar.

Nolēmu beigt tēlot atbildīgu darbinieku, projekti nekur neaizmuks, priekšniece pateica aij-ganjauka-pēc-tam-kautkā-sarausi. No nākamās 5dienas atpūšos. Vienīgais plāns - paņemt kaķi padusē, aizbraukt uz V-pili un gulēt šūpuļtīklā zem bumbieres.