|
|
|
Jūlijs 22., 2010
12:13
Zinko, es vakar sajutos kā femme fatale.
Senatpakaļ, kādus gadus 4, vart visus 5 atpakaļ, es biju komandējumā Holandē, divas nedēļas tur sabiju. Untadnu man tur viens holandiešu jaunskungs īsināja vakarus. Izvadāja un rādīja apkārtējās pilsētas un miestus, dostopremečaķeļnasķi untā. Jaunskungs bija jauks, man patika, bet tik ķītrs, ka.. rādīja tikai romantiskākās vietas un laikam kādubrīd pieturēja roku.
Bet Holande man siltā atmiņā, kaut tas bij pelēks novembris.
Lainukā, kad es atbraucu atpakaļ, tad viņš man vēl ko rakstīja, bet es laikam ātri zaudēju interesi, vai arī manu interesi piesaistīja kas cits, ejnusazin, neatceros.
Un!
Vakar viņš mani sameklēja feisbukā (es piereģistrējos 6dien, diana man tur ko bija atsūtījusi). Ojmīlīš, kādu meilu viņš man uzrakstīja! (aizgrābta nopūta) Par to, kā mani nevar aizmirst joprojām, ka tas esot bijis tik skaists laiks, un kā viņš joprojām sev pārmet, ka nav iedrošinājies pat uz skūpstu (vēl viena nopūta), kā pārdzīvojis, ka mūsu komunikācija izsīkusi, un par to, ka viņš pa šito laiku gan ir paspējis arī apprecēties un izšķirties, bet viss beztolku, kā mani nevarējis aizmirst, un kā viņš meklējis manus kontaktus blāblāblā.. Un atradis! Un man tur profilā rakstīts, ka esesot single, akdievs, vaitasmazvispārvarbūt.. Vobšem skaisti visu sarakstīja.
Uzrakstīju atbildi. Nu, ka atceros, ka bija forši, bet redz kā tas dzīvē sanāk, ka jauki, ka viņš mani sameklējis untā. Uzko saņēmu zibenīgu – brauc pie manis uz Holandi, vai es braukšu pie tevis, vienalga, šitais takš ir liktenis, ka tevi sameklēju.
Nuestur viņam kautko par lēnāk-pār-tiltu, tas takš sen bija, mēs tagad pavisam citi cilvēki, ka viņš pa šito laiku man ir piefantazējis klāt lietas, kas man noteikti nemaz nepiemīt..
Un reāli, es ne gribu pie viņa braukt, ne es gribu, lai viņš brauc pie manis. Šitā femme fatale sajūta man glaimo pašapziņai, nenoliedzami, ko man šobrīd laikam arī vajag.
Bet citādi.. taisni vai žēl. Būtu man par kripatu vairāk intereses, varētu sanākt love storijs, par ko rakstīt memuāros.
UPD: nupat apskatījos telefōnā, man viņa numurs joprojām tur stāv, vai nav smieklīgi, ko.
|
|
|