|
|
|
Jūlijs 22., 2009
10:01
Manas maņas nav uzticamas.
Šonakt mani pievīla gan manas ausis, gan deguns.
Bija tā. Atnācu mājās, kā Pelnrušķīte, mirkli pirms pusnakts, nedaudz (un kas vispār ir DAUDZ?) iedzērusi šampi, ieskatījos ledusskapī un konctatēju - tur vistas filejas mētājas. Pāris dienas jau mētājas, es nodomāju, un, ja mētāsies vēl vienu dienu, tad pagalam būs mani trīs lati četrdesmit. Pamodās Praktiķe manī un izdomāja, ka visvienkāršākais to būtu tagad ātri izvārīt, nugalugalā, pusstunda tikai. Uzliku ķērcošo virtuves taimeri, lai nepiemirstu, fiksi iegāju dušā un tad palīdu zem segas, jo bija pavēsi..
Pamodos ap trijiem.
Viss dzīvoklis baltos dūmos, smird briesmīgi, tā VISTA, ĀĀĀāāāāāĀĀĀ!! Katlā tikai ogles.
Līdz pieciem mēģināju vēdināt dzīvokli. Cik nu tas ir iespējams, ja dzīvoklī ir tikai divi logi. Vienam no tiem nav tīkla, tāpēc ir jāuzmana, lai kaķis nelien uz palodzes (lai nekrīt lejā, jo ir precedenti).
Lēnām tie dūmi izklīda. Bet nu tā deguma smaka.. (nopūta) (žesc)
Smaka tur ir joprojām, un man nav ne mazākās nojausmas, ko ar to iesākt, kā no tās tikt vaļā, sasodīc! Teorētiski smaka turas tekstilijās, bet to man ir sasodīti daudz.
Drrrrausmīgi sāp galva, un ir tāda sajūta, ka esmu vakar izpīpējusi trīs paciņas belamor-kanal. Kolēģe, kad viņai šito pastāstīju, tā vietā, lai man pateiktu aij-aij-aij-aij-kā-tev-neiet, nošņācās, ka es esmu bezatbildības paraugs. Es negribu piekrist. Drīzāk jau vista. Kūpināta.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |