|
|
|
Februāris 18., 2009
13:25
Šodien veicu sociālo eksperimentu – uz darbu braucu ar autō.
Es jau vispār pa centru braukāju tikai brīvdienās. Jo es tomēr lielākoties braukājos brīvdienās.
Bija iespaidu bagāts rīts.
Vispirms jau. Man darbs Vecrīgā, kas rada problēmu – atstāt mašīnu kautkur tuvumā bez maksas. Sakonsultējusies ar kolēģiem, kas TO dara katru dienu, es šorīt, lai brauktu uz darbu, no mājām izgāju 7os.
7os!!! (žests)
Es nebiju krāsojusies un ēdusi brokastis, par kafiju nemaz nerunāsim.
Nebiju domājusi, ka 7os uz ielām ir tik daudz mašīnu. Viņi visi 7os brauc uz darbu?
Rezultātā 7os 20 (!!!!) biju Vecrīgā. Nervus nogalinošā maldīšanās, lai tiktu tuvāk kantorim UN atstātu mašīnu, nepretendējot uz soda kvīti.. (nopūta) Kas galgalā gan vainagojās ar panākumiem, un nākamreiz jau es zinātu, kur un kā, bet.. (nopūta 2x)
Un es jums tagad pateikšu.
Tas nav to vērts.
Pat tas, ka es varētu šodien darbu beigt 4os, nav nekāds mierinājums.
Es labprātāk braucu ar tramvaju, es varu braukt divas stundas vēlāk un ceļā patērēju tikpat laika. Tramvajs ir nature friendly un nerve friendly.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |