|
|
|
Oktobris 16., 2008
10:36
Mūsu post-padomju cilvēki mani mēdz pārsteigt (neticami, bet tā patiešām ir).
Aizvakar vakarā, nācu mājās un netiku iekšā pa kāpņutelpas durvīm.
Pa dienu kāpņutelpai tika uzstādīta kodu atslēga (patīkams pārsteigums), bet man neviens nebija paziņojis, kāds varētu būt kods (nepatīkams pārsteigums). Hmm. Izmēģināju ērtākās pogu kombinācijas, bet neveina nederēja. Nācās atzīt savu kapitulāciju. Sāku ilgoties ieraudzīt kādu savu kaimiņu, kurš zina kodu. Neviens nenāca, sāku prātā viļāt apaļas frāzes sūdzības tekstam nampārvaldei.. Un tad - kāda laime - atcerējos, ka toreiz, kad appludināju apakšējo kaimiņieni, pierakstīju viņas mājas telefonu just-in-case. Šis kāreiz bja tas keiss! Laiks gan bija pavēls, lai droši zvanītu pensionāram, taču man bija keiss. Nuvobšem viss forši, kods zināms, vienojāmies viedoklī par nampārvaldes rīcību.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |