|
|
|
Jūlijs 22., 2008
12:00
Es braucu ar sabiedrisko transportu.
Lielākoties darbdienās un lielākoties ar 5.tramvaju, lielākoties divdesmit minūtes uz darbu/mājām. Man nav nekas pret 5.tramvaju, nebūt ne.
Taču šorīt braucu uz darbu un sajutu vēlmi aizsūtīt „Rīgas satiksmei” kļauzu.
Pēdējā gada laikā man divas reizes uzlikts naudas sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 136.panta ceturto daļu – tb. par braukšanu bez biļetes. Vienreiz – kad man bija mājās palicis maks, un tajā arī mēnešbiļete, bankas kartes un nauda (arī sodu nevarēju samaksāt) toreiz biļešu kontroliere atnāca man līdzi uz kantori, kur es aizņēmos naudu no kolēģiem un samaksāju sodu. Otrreiz man bija jāmaksā sods, jo mēnešbiļetē nebija ierakstīts tramvaja maršruts (parasti to ieraksta biļešu pārdevēja, tāpēc man neienāca prātā pārbaudīt).
Es neapšaubu to, ka man bija jāmaksā sods. Noteikumi ir noteikumi.
Kas man šitajā nepatīk, ir tas, kā biļešu kontrole piemēro šos noteikumus.
Pirmajā gadījumā, kad es pilnībā atzinu savu vainu un biju ar mieru gaidīt policiju, lai tie mani soda administratīvi, man bija jāmaksā 3 latu sods. Otrajā gadījumā, kad es kurnēju un izteicu piezīmes par patiesajiem biļešu kontrolieru pienākumiem (kas manuprāt ir - ķert riktīgus bezbiļetniekus, nevis piekasīties par sīkumiem likumpaklausīgiem pilsoņiem), man bija jāmaksā 2 lati. Nerunāsim par to, ka tās summas ir smieklīgas un atšķirība ir tikai lats, procentuāli gan atšķirība ir ievērojama. No manas pieredzes sanāk tā – jo lielāku pretimnākšanu es izrādu, jo man lielāks sods tiek piemērots. Nezinu, kā tur juridiski, bet loģiski tas nav noteikti.
Šorīt vagonā, kurā braucu, bija biļešu kontrole, trīs cilvēki tika pieķerti, braucot bez biļetes, un neviens no viņiem netika sodīts. Divi bija pusaudžpuikas, un viens – jauns vīrietis.
Te nu atkal jautājums par tiem noteikumu piemērošanas principiem.
Blakus faktam (ir biļete/nav biļete) acīmredzot strādā blakus faktori. Es pieņemu, ka viens no tiem ir „iekasēšanas iespēja”. No bomžiem, vecīšiem un pusaudžiem laikam neko iekasēt nevar (vispār strīdīgs jautājums, bet lai jau paliek), tāpēc biļešu kontrole viņus labākajā gadījumā izsēdina no transporta. Otrs faktors laikam ir bezbiļetnieka šarma faktors. Biļetes pēdējā laikā lielākoties kontrolē izbijušās konduktores (pensijas vecuma dāmas), tāpēc jaunie, simpātiskie vīrieši tiek cauri ar dusmīgu pirksta pakratīšanu.
Skaicka man tas nešķiet godīgi, jo pie mazāka pārkāpuma man piemēroja lielāku sodu..
Sasodītais cilvēciskais faktors..
Man atliek tikai ceļu policisti, uz ko šarmēt. Žēl, ka uz darbu nebraucu ar autō.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |