|
|
|
Jūnijs 12., 2008
16:15
Zvanīja Stulbenis.
Es jau paspēju nodomāt: "Ja tu, Stulbeni, tagad līdīsi pie manis uz vēdera un lūgsies, lai es tevi ņemu atpakaļ, es smiešos pilnā kaklā; histēriski smiešos, tāka man elpas trūks.."
A viņš darbu grib mainīt, vajaga manu padomu un biš palīdzību.
Nunekāda histēriska smiešanās.
Neesmu pieradis, ka tu ar mani runā tik lietišķi, viņš man saka.
Sāc pierast, es nodomāju, un nesaku neko.
Un uz atvadām viņš novēl man neķert kreņķi.
Ev, nukad šitais beigsies? Apnicis drausmīgi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |