|
|
|
Jūnijs 3., 2008
12:37
Man tā doma par doktorantūru neliek mieru.
Nupat sevi atkal pieķēru, pētot doktorantūras programmas Latvijas augstskolās.
Un tas ir stulbi. Īpaši, ņemot vērā, ka doktorantūras studijas maksā sākot no tūkstoša gadā (un tas LLU).
Jo es zinu, ka pati nemaksāšu to cenu par piedāvāto produktu.
Jo es zinu, ka tas nav to vērts.
Tie trīs semestri LU pāris gadus atpakaļ man parādīja, ka obligātie klausāmie kursi ir farss – man riebjas tērēt savu laiku, klausoties tos pašus priekšmetus ko maģistratūrā. Vienīgā atšķirība – priekšmeta nosaukumā piekabināts „aktuālās problēmas”, taču saturs identisks..
Un vadītāji, sasodīc, vadītāji.. ja studiju plāna saskaņošana ievelkas pāris mēnešus, jo vadītājs ir akadēmiski aktīvs un braukā pa konferencēm un vēl iedomājas kautkur būt par vieslektoru. Un ja vēl pašam pamatdarbā gadās braukāt komandējumos, tad pat saskaņot kalendārus ir neiespējami. Īpaši, ja vadītājs ir kūtrs rakstīt e-pastus, vislabprātāk visu gari un plaši pārrunā, pie kafijas untā.
Protams, cerība ir, ka citās augstskolās ir labāk. Citās augstskolās, iespējams, programmas ir labākas, pasniedzēji foršāki un vadītāji pretimnākoši.
Bet man kautkā neģeld mēģināt stāties kaut kur tikai tādēļ, lai pēc diviem semestriem pārliecinātos, ka tā nav..
Nujā, bet miera arī nav.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |