|
|
|
Decembris 10., 2007
11:31
Šorīt braucu uz darbu, galvai mazliet dunot no nedēļas nogales.
Tramvaja pieturā pirms tilta iekāpj vesela kontrolieru brigāde. Trīs tantes!
Patiesībā mani tas neuztrauc, jo man ir mēnešbiļete, tāpēc laiski velku maku ārā no somas.. turpinu vilkt maku ārā no somas.. sāku rakņāties pa somu, lai atrastu maku.. nuvobšem jūs saprotat - Amakatanau. Makā mēnešbiļete, makā tramvaja biļetes, makā nauda, makā kartes. Un maks virtuvē uz galda.
Un kontroliere tuvojas.
Man gan bija vēl neliela cerība, ka kontroliere mani varētu nepamanīt un es tiktu savā (nākamajā) pieturā ārā, bet tas, protams, neīstenojas. Kontroliere ir klāt, es atzīstos, ka biļetes man nau, jo nau maka, unka sodu es arī nevaru samaxāt, jo nau maka. Iesaku izkāpt, lai uz vietas atrastu pēc iespējas labāku atrisinājumu.
Kāpt ārā viņa man neļauj, toties baida situāciju risināt ar policijas palīdzību. Policija mani varot aizturēt līdz trīs stundām (itkā esto nezinātu). Zvanu priekšniecei, lai brīdinātu, ka uz sanāksmi varētu arī nepaspēt, jo man ir darīšana ar kontrolieriem un varētu būt darīšana ar policiju. Viņa otrā vada galā ķiķina, un tas pielīp arī man.
Savācas visa kontroles brigāde, nolemj, ka varam visi no tramvaja izkāpt (13.janvāra iela). Izkāpjam ārā, kontrolieru brigadiere man sāk stāstīt, ka visiem ir jāpērk biļete. Es viņai dedzīgi piekrītu. Viņa turpina un stāsta, ka par elektrību ir jāmaksā, tāpēc biļetes jāpērk visiem. Es piekrītu vēl dedzīgāk un piebalsoju, ka arī tramvaja vadītāji ir cilvēki un viņiem vajadzīgas algas, turklāt normālas. Es pilnībā piekrītu faktam, ka man ir jāmaksā sods, bet, paskaidrojot Amakatanau situāciju, iesaku viņiem ātrāk saukt policiju. Viena no kontrolierēm savai brigadierei skaļi čukst, ka tas taču tāāāds čakars, vai patiešām to vajaga, ka katram gadās maku aizmirst mājās, ka pa to laiku citi zaķi aizbēgs..
Otra kontroliere man prasa - akurjūs strādājat? Es saku - domlaukumā. Viņa vaicā, ja viņa ar mani aizietu līdz domlaukumam, vai es tad, aizņemoties naudu no kāda kolēģa, varētu samaksāt sodu. Hmm. Ganjauka, es saku. Brigadiere saka - labi, man tāpat gribējās padzert kafiju, un sūta kontrolieri ar mani kopā uz domlaukumu.
Es eju, pie sevis klusām smejos, kontroliertantuks man lēkšo pakaļ un vislaik taisnojas. Ka tagad visos tramvajos liekot novērošanas kameras, ka viņus tāpat kontrolējot, un ja vēl tā brigadiere nebūtu, tad vēl varētu palaist, bet šitā nekā nevar.. Lai es nedusmojoties, ka tā sanācis..
Aizlēkšojām līdz domlaukumam, dabūju no kolēģa trīs (trīs!) latus, iedevu tantei, dabūju pretī kvīti. Visi laimīgi.
Sanāksmē ienācu, vicinot savu dzelteno kvīti, mani sagaidīja ar ovācijām.
Jauks rīts :)
|
15:47
Nebūtu man kauns, varētu pastāstīt, ka ieviesu sev plāxteri.
Bet ir. Un vislaik kaunos par šo faktu.
Nevienai draudzenei pastāstīt nevaru, jo kaunos.
|
|
|