|
|
|
Decembris 2., 2007
13:39
Vairāk kā mēnesis apkārt, kopš esmu viena. Arī savā galvā. Ar panākumiem, turklāt, jo tieši tā arī jūtos.
Ņemot vērā 5dienas nacionālos svētkus, es baidījos, ka viņš par mani atcerēsies kautkad naktī, kad būs labi iedzēris (lai gan skaidri zinu, ka viņš tā nedara). Neviens man 5dien naktī nezvanīja. Dusēju saldi un sapnī viņu pakāru. Nēnu, es pati savām rokām ne, bet pakāries viņš bija, un beikc pilnīgnoteikti.
Apspiedu reflekso piezvanīt-pārliecināties-ka-viss-kārtībā. Jo tā taču tikai mana zemapziņa..
Taga skatos ārā pa logu, slauku (patiešām) retu asaru. Pretējā mājā divos logos svētku lampiņ-svečturi. Lai kā es gaidu svētkus, man tie zīmējas baigi skumjie. Omiņa vairs nav, brāls strādās, un es atkal viena.
Bet man ir veselas trīs nedēļas, ko cerēt, ka tā nemaz nebūs.. :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |