|
|
|
Novembris 8., 2007
15:46
Līdzko pateicu, ka viss labi, atgadās Notikums, kurš padara visu par sliktu.
Aizsūtīja mani pusstundu parunāt savu kolēģu priekšā. Kolēģi gan nau tādi, arko ikdienā kopā jāstrādā, bet vairāk vai mazāk viena līmeņa. Elementāra prezentācija vispār, bez problēmjautājumiem, labdien, 12 slaidi, pēdējais ar smaidu, paldies par uzmanību, uzredzēšanos.
Bet nu ko Tādu (!!!) nebiju gaidījusi.
Šitie 65 cilvēki mani apēda. Vienkārši noknābāja.
Brauca augumā pa tēmu un nepatēmu.
Kolēģi, tas saucas, viena-komanda-my-ass. Būtu vēl kautkādi sūda priekšnieki..
Es biju tik nikna! Vienkārši vārījos. Lai kā centos atbildēt visiem mierīgi un ar smaidu, beigās tāpat spļāvu žulti pretī. Bļe. Ako darīt, kad man vienai jāatbild par visas struktūrvienības reālajiem un iedomātajiem grēkiem trīs paaudzes uz priekšu un atpakaļu – par politiku, par noteikumiem, par savstarpējo sadarbību, par funkcijām...
Es saku, OK, visur ir problēmas, davaj kādu konstruktīvu priekšlikumu to risināšanai. Zero. Tukša burbuļošana.
Un beigu „Nu, Zane, neuztveriet taču šo persōnīgi!” nemaz nemierināja, bet sadusmoja vēl vairāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |