|
|
|
Oktobris 10., 2007
12:02
Kufāte mirusi.
Kufāte bija laukomītes māsa. „Kufāte” tāpēcka viņa bija mammas krustmāte, bet mans brāls, tai vecumā, kad riktīgi runāt vēl nemāk, bet toties sanāk amizanti kropļot vārdus, viņu tā sauca. Untamēs visi tā – Kufāte.
Kufāte nekad nau bijusi precējusies, bērnu ar nau bijis. Vismaz ciktāl es zinu. Esjau vispār ne sūda nezinu. Pavisam nesen netīšām uzzināju, ka jaunībsdienās laukomīte esot Kufātei brūtgānu nocēlusi – tas pats brūtgāns vēlāk tapis apprecēc un vispār bija mans opaps. Kāds brīnums, ka viņas abas vienā telpā varēja uzturēties labija 15 minūtes..
Lielāko mūža daļu viņa dzīvoja ar vecvecmammu, tā nodzīvoja līdz 93 gadu vecumam, apēctam Kufāte dzīvoja viena – mājā meža malā, bez telefōna un ūdens, ar govi Cielavu (savulaik deva vistreknāko pienu kolhōzā), baltu kaķeni bez vārda un diviem suņiem - Marsu un Bondzi (tas pēdējais bija maita un pielīdējs, mēs viņu saucām par bomzi). Uz visādiem papīra galiņiem viņa rakstīja tādukā dienasgrāmatu – cik vagas noravētas, cik ķerras ar mēsliem uz dārzu aizvestas – turklāt viņa rakstīja no papīra malas līdz otrai malai, nekādi mārdžini. Kufāte tāda šerpa sieva bij, lielākoties sakašķējusies ar visiem kaimiņiem – kas nešķiet prātīgi, ja dzīvo pavisam viens un sakaru ziņā esi pilnīgi atkarīgs no kaimiņiem. Vēl viņa bija ļoti dievbijīga, brauca ar riteni uz baznīcu un arī dziedāja korī, kamērvēl balss atļāva. Skatījās dievkalpojumus tēvē un tad teica: „Šorīt biju Dombaznīcā”. Otrajos Ziemsvētkos visi vienmēr savācāmies pie Kufātes; eglīti viņa vienmēr meklēja un cirta pati un rotāja ar tukšām konfektēm, Ulmaņlaika mantiņām un vates kumšķiem; mums vienmēr bija jādzied baznīcas Ziemsvētku dziesmas, es-skaistu-rozīt-zinu untā, un viņa pati vilka visskaļāk un visaugstāk.
Lainukā, pāris gadus atpakaļ Kufāte sajuka prātā. Smalkāk laikam būtu teikt diagnozi, bet.. (nopūta) (žesc) Sajuka unviss. Viņai juka laiki un vietas, cilvēki un notikumi. Vienreiz viņa atradās pie kaimiņiem, kad esot nākusi pēc kautkā ēdama, jo mājās nekā nau, kurpju vietā apsienot ap kājām maisiņus, jo neesot varējusi atrast kurpes..
Kufāti ielika dzīvot pansionātā.
Patiesībā kopš tā laika es viņu arī nemaz neesmu redzējusi, mamma mani atrunāja viņu apmeklēt, un es nemaz ar nerāvos.
Untaska viņa mirusi, mani ne briesmīgi šokēja, ne sāpināja. Skumji palika unviss. Un vairāk tāpēcka otrās bēres šogad in ze femilī. Un baigi atgādina par omiņa bērēm.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |