|
|
|
Septembris 17., 2007
20:44
Atsāku iet uz darbu. Īpaši ērti gan nau, bet ciešami.
Šovakar kārtējoreiz pie ķirurga uz pārsiešanu.
Kamēr māsiņa ņem nost lielo plāxteri, dakters nāk iekšā kabinetā un man saka: "Zane, vai tiešām mums šodien jāšķiras?!"
"Es tā ceru," atbildu. Un tā arī ir, es tur galgalā jau ceturto reizi. Apnicis man tas gaitenis, kur jāgaida, apnikušas durvis ar brīdinošo uzrakstu, ka virsdrēbēs ieiet aizliegts, apnicis aukstais prdocedūru kabinets, apnicis nervozēt, gaidīt un sagaidīt sāpes.
"Nu vai tiešām ir tik traki?" dakters pavaicā, apskata brūci un, pirms sāk eksekūciju, piebilst: "Nē, mums tomēr būs vēl jātiekas."
Es cietos kā vīrs un tik vienreiz no sāpēm iekunkstējos, parko pēc tam neviļus atvainojos.
4dien atkal.
(nopūta)
(žesc)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |