|
|
|
Jūnijs 11., 2007
14:34 - viipsna saimnieko
6dien no rīta braucu uz tirgu. Patiesībā ar vienu mērķi – iepirkt klēpi ar pojenēm (vaj pujenēm, vaj peonijām, ja pavisam smalki). Pojenes izrādāska maxā vidēji 40 santīmi par kātu (uz kura gan var būt vairāki ziedi). Pakaulējos un par 4 latiem ieguvu 13 pojeņu kātus („pojeņu kāti” galīgi neizklausās smalki).
Cik tas ir daudz, es sapratu brīdī, kad pārdevēja man tās iedeva rokās – tas klēpis bija sasodīti smags! (unkad mājās tās saliku lielākajā vāzē, tad arī izrādījāska ir RIKTĪGS klēpis)
Nulabi, zemenes arī vēl nopirku, un rubeņvistu, un tomātus, un skābenes, un jaunos kartfeļus, un mazsālītos gurķus arī gribēju, ēbet 4 lati kilogramā.. Tastakš nau normāli.. Man uznāca skopuma lēkme. Turpat blakus mazgurķīši (neiesālīti) maksāja latusešdesmit, nopirku tos.
Atbraucu mājās, apsēju priekšautiņu (nemaz nesmejieties), iesālīju gurķīšus (pēc konsultēšanās ar www.receptes.lv, tēvu un vēl pāris kulināriski advancētajiem), sanāca labi, pirmajai sālīšanas reizei – ļoti labi (jo viss līdz vakarvakaram bija apēsc), vēl izvārīju skābeņzupu (konsultācijas nebij nepieciešamas) un izcepu kotletes (arī māku). Laiciktas dīvaini nebūtu, man patiesībā patika šitā rosīšanās (un šite vajag pēdējās iekavas).
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |