|
|
|
Maijs 18., 2007
15:40
Mana angļvaloda labākā bija 12tajā klasē. Untas, starpcit, bija teju 10 gadus apakaļ. Nē, tas bij riktīgi 10 gadus apakaļ! Akšausmas, tastakš 10 gadus apakaļ!
Enīvej, kautkad ap to laiku sāku lasīt grāmatas angliski (pirmā – „Secret Diary of Adrian Mole aged 13 ¾”, tūlīt pēc tam „Gone with the wind”) Vispār jau tādā miestā kā V-pils bija riktīga naprežonka ar daiļliteratūru angliski. Vart tagad ir savādāk. Cerka tagad ir savādāk. Galgalā - 10 gadi pagājuši.
Universitātē pirmajā kursā palīdzēju fakultātes bibliotēkā izsaiņot un reģistrēt kautkādas humānās palīdzības grāmatas – nočiepu tikai vienu – Vonnegūta „Cat’s Cradle”. Nez, pie vainas bija fakts, ka es to aizņēmos un neplānoju atdot, vajarī kas cic, bet tā grāmata manī ieviesa pārliecību, ka Vonnegūts priekš manis irpar sarežģītu (vismaz angliski).
Pāris nedēļas apakaļ biju ciemos, kur uzgāju brīnišķu plauktiņu, un cita starpā tur Vonnegūta „Bluebeard”. Aizņēmos, un ar domu, ka atdošu. Patiešām!
Izrādījāska nekas nau par sarežģītu, viss ir tieši laikā (nēnu kāctur brīnums, irtakš pagājuši 10 gadi)! Tagad, kad izlasīju, apakaļ dot negribas.
Un kāpēc esto stāstu? Nupat iekš eBay nopirku lietotu „Galapagos”. Dārgi. Par ₤ 2,70.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |