|
|
|
Aprīlis 23., 2007
09:21
Man niez pēda!
A pēda zeķē!
A zeķe zābakā!
A zābaks zem galda!
A galds sapulču telpā!
A sapulču telpā ir vēl kādi 20 kolēģi-puskolēģi-priekšnieki-nepriekšnieki!
Man tāāāā niez pēda..
|
10:35
Vispār. Es arī pati sevi sāku neatpazīt. Pagaišnedēļas foršajās beigās, kad sauļoties gāju, stāvēju un mīņājos, līdz paprasīju solārijmeitenei - ei, a cik minūtes es parasti sauļojos?
Nevarēju atcerēties.
6dien gludināju veļu. C'mon! Es un gludināt veļu! Turklāt esto darīju pa vidu zupas vārīšanai un kotlešu cepšanai. Būtu arī vēlvienreiz nomazgājusi logus, ja ausīs tikstipri nesnigtu. Un tai brīdī pietiempašiem logiem skumjš stāvēja brāļa turbosābs, kasman actāc lietošanā (turklāt visticamāk actāc lietošanā pēdējoreizi, jo man lieldienās netīšām gadījās noskrāpēt krāsu no durvīm. bet bišku, patiešām). A estikvienka iepirkties aizbraucu.
Un pie īsziņas "Zanci, pasmaidi" es teju apraudājos.
Omiņš mammai palūdzis iegādāt mirstamās drēbes. Pavisam nopietni. Varot arī svārkus un blūzi, nevajagot kleitu. Mamma man piezvana un saka: "Nu, dafaj, pastāsti ko labu." Aman nauko pastāstīt.
Bet. Man sāk gribēties dejot.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |