|
|
|
Marts 15., 2007
18:04
Vakardien pirku riktīgās trubiņas.
Patiesībā tas bija fejni.
Santehnikas veikalā, līdzko biju piegājuse pie trubiņu plaukta, uzreiz uzradās pārdevējs-konsultanc Anatolijs (īpašas pazīmes - viena roka), kas bija gatavs palīdzēt. Es viņam saku - man vajk zem izlietnes, šitās. Anatolijs acīmredzot apšauba manu viedokli un spriestspēju, un saka, ka patiesībā uz ūdens maisītāju (vaj jaucēju) vajag citādas, un rāda man pavisam savādākas. Nē, es tielējos, saku - vakar pati noskrūvēju saplīsušo, tā bija tieši tāda. "Pati skrūvējāt?" pārdevējs man vaicā (un sarxt). Nujaka pati, točna šitādas.
Anatolijs nestrīdas.
Unta man vēl vajk blīves, saku. (Anatolijs akal sarxt, esvēl padomāju, ka moš tas kautkāc žargons, ko es nesaprotu, un patiesībā pateicu ko piedauzīgu)
Un patiesībā Anatolijs vēl vienu reizi nosarka, kad es paprasīju, lai man iedod kādu blīvi rezervē. Man bija jāpaskaidro, ka es taču kādu varu pa ceļam pazaudēt. Tai brīdī jau biju pārliecināta, ka "blīve" santehniķu žargonā nozīmē ko pavisam citu.
Enīvej, aizbraucu mājās, iedzēru mazliet vīnu drosmei. Būtībā jau vajcēja šņabi. Autentiskumam.
Saskrūvēju. Viss notiek. Man atkal ir auxtais ūdens.
Šorīt gan kautkā vēl bišku nobijos un aizgriezu ģenerālkrānu - nau man seu kā santehniķim nekādas uzticības, nau!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |