|
|
|
Februāris 21., 2007
10:29 - abas
Mēs esam divas. Praktiķe un Emocjonāla.
Visur ejam kopā. Esam vienojušās, ka lēmumus lielākoties pieņemam kopā (tāpēc tas arī praktiski nekad neizdodas, jo Praktiķe un Emocjonāla reti dzied vienu dziesmu).
Emocjonāla ir fejna būtne, man patīk viņas gājieni. Spilgta un pamanāma. Dažreiz skatos kā no malas, kā viņa vada manu miesu. Nu tā, itkā tānemaz nebūtu manējā. Šitajos gadījumos Praktiķe darbojas kā bremžu mehānisms. Bez ABS. Vecs modelis. 27 gadi kopš ražošanas kānekā. Bez navorotiem.
Uz darbu mani nes Praktiķe. Un uzdevumus liek izpildīt viņa. Praktiķe izmisuma brīžos (kad Emocjonāla spiedz, ka ir pēdējais laiks savākt pekeles un vākties) man mēdz iečukstēt ausī – dafaj, vēl bišku pastrādā, pēctam varēsim iepriecināt Emocjonālu arjauniem granātiņiem.
Pēdējā laikā Praktiķe un Emocjonāla gari un plaši diskutē par nāvi. Aiznes mani mājās, iegulda gultā un sāk diskusiju. Strīdas tik skaļi, ka es pat aizmigt nevaru. Beidzas viss artoka Praktiķe iemieg – viņa daudz strādā pa dienu, tāpē vakaros nogurusi. Unta es Emocjonālai paprasu: „Kādi secinājumi, dārgā?”
Un viņa man atbild: „Tu esi resna”.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |