Tiku gan pie naudas, gan uz v-pili, kur visi mani ģimenes locekļi metās man materiāli palīdzēt.

Un esar ļāvos, ņēmu naudu un teicu paldies, hehe.

Biju pie omiņa, omiņš tīri šprauns, tik novājējis ļoti, dzīvo pa māju, rēta gan nau sadzijusi riktīgi, velk un sāp ikpalaikam, bet ada zeķes uz vella paraušanu. Artām zeķēm vispār šausmas. Sentimentu uzdzen. Pagājušonedēļ ar, vienvakar sala kājas, meklēju villas zeķes, atrodu omiņa adītās un apraudājos - cikta man ilgi šitādas zeķes būs.. Noglāstīju zeķes, noliku maliņā un uzvilku parastas. Brāls kad uz naftas platformas pie urbšanas strādāja, tad viņam zābakos vajcēja villas zeķes, un viņš vilka omiņa adītās. Un viņa darbabiedri - skoti/holadieši/kasturvēl jautāja, vaj tādas nēsā visi latvieši (omiņa adītās zeķes nau raxtainas, bet svītrainas, un ļoti košas). Tiku pie jauna zeķupāra - pelēkām ar zaļām, sarkanām un oranžām svītrām.