|
|
|
Maijs 29., 2006
15:42
šorīt es pamodos tramvajā.
nēnu, esbiju kautkā dabūjusi savu runpi ārā no gultas, iedabūjuse to zem ūdens, pat izmazgājusi runpja augšpusē piestiprinātā veidojuma apmatojumu, unpat saģērbos kautkā.. (iedomāties nevarat, cik grūti uzvilkt zeķbixes, kad esi aizmidzis)
nutad pamodos es tramvajā. no priekšniekpriekšnieka zvana un jautājuma - teuviss ir kārtībā? kurtu esi?
c-c-ceļā, es izstomīju, ielūkojoties pulxtenī. estaibrīdī kavēju 40 minūtes no darba sākuma.
šefam tevi vajag, viņš man saka.
ēēēem, es atbildu un nodomāju - akoviņam nomanis vajag, turklāt šitādā rīta agrumā, viņam neviena sapulce naukur dirnēt?
tu tālu esi? - priekšniekpriekšnieka balsī blakus izmisumam jūtama neliela cerība.
Ievērtēju apkārtni, satixmes blīvumu, kopējās analīzes rezultātā secinu - 10 minūtes līc kantorim.
gaidām, šams man saka.
es promska jūtos neērti. nukātastā - pamosties, unuzreiz tādam nesagatavotam metas virsū pienākuma apziņa un sircapziņas pārmetumi.
bet zin - kad es kantorī ierados, visi tik priecīgi, tik priecīgi, tik smaidīgi un laimīgi, trīs minūtes darba, stresa nau!
evnu, es zinu, ka kavēt darbu ir slikti. bet, ja esmu vienīgā, kas veikli tiek galā ar powerpointu, tad (nopūta) vajk pieraxtīties iepriekš.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |