|
|
|
Janvāris 25., 2006
10:52
Mans krusttēvs saka - ir vērc atmest pīpēšanu tikaj dēļ tās sajūtas, kadakal atsāc..
Es par to nezinu; nekad neesmu atmetuse. Mainu pīpēšanas veidus, bet neatmetu. Jo man patiesībā takš ļoti patīk.
Esgan tagad pilnībā biju pārgājuse uz cigarellu smēķēšanu, neskaitot kādu ūdenspīpi ikpalaikam.
Vakardien sanāca apciemot savu iemīļoto pīpju pārdevēju. Stāvējām, runājām paršo-parto-parneko, par laiku, par darbu un par lietām, kas nemainās, kamēr mans skatiens lēnām slīdēja no pārdevējas uz plauktiem un tajos esošām bundžiņām, kastītēm un dozītēm.
Kā ieraudzīju pazīstamu apveidu, tā (cik nepieklājīgi un rupji) pārtraucu sarunbiedreni pusvārdā ar kliedzienu "Ē! Da Vinči!"
Un esgan saprotu, ka lielākai daļai cilvēku tasnau saprotami, bet - kā acerējos tās tabakas aromātu un garšu, man burtiski siekalas saskrēja mutē.
Kopš tā brīža praktiski neparko citu nevarēju domāt. Tikaj partokāc tas dūms - tāc mazliet ieskābens (apraxtā tas nosaukc par sarkanvīna aromātu, nu laitā būtu) ar malziet medu un vaniļu kopā..
Es promska to tabaku nopirku.
Braucu mājās, unpat nesameklēju kompanjonu (ellēratā kautkur pazudis), lai aizpīpētu.
Unzin, irvērc gadu vajdivus nepīpēt, lai atkal uzsāktu.
Pat, jatu patiesībā nemaz neesi pārtraucis.
|
12:34
Bērniem laikam naunekādas aiztures nosmērēt drēbes. Vismaz, kad tie ir pietiekoši mazi.
Es esmu liela. Man ir. Aiztures.
Bet jatā pavisam godīgi, es kādreiz gribētu saģērbties mellās drēbēs (un nevis kautkādā darba kombinzōnā, bet normālās, varbūt pat cmalkās drēbēs) unta nošļūkt uz vēdera tajās drēbēs pa kādu slidkalniņu, kas kārtīgi nobiris ar krītainiem putekļiem. Vajarī noliec baltu krāsu.
Unvēl es gribētu, lai manitas nemaz neuztrauktu.
Mūzika: Emiliana Torrini - Fisherman's wife
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |