|
Oktobris 21., 2005
19:02 Ejot cauri viesturdārzam, pērkot hipergastranōmā brī un bunbierus, kā arī no ganību dambja braucot līc pašai lilijsielai – precīzi izdomāju trīsarpus minūšu garu monologu. Nutā, arvisām pauzēm un nepieciešamajiem uzsvariem. Monologu, ko es varētu teikt vīrišķim, kas šon tapa par manu objekt vzdihaņij. Unko es NEKAD viņam neteikšu :)
I feel so good, I’m gonna break somebody’s heart tonight :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |