|
|
|
Jūlijs 25., 2005
11:23
Esuz vecumu kļūstu impulsīvāka.
Taska lēmumu pieņemšana naumana stiprā puse, ka apsverot visus plusus un mīnusus nereti pavisam novirzos no pašas problēmas un izmantoju visus iespējamos mehānismus, lai pašai nebūtu jāpieņem kāc nopietns lēmums - tas laikam nevienam vairsnau pārsteigums.
Are, es pēdējā laikā pārsteidzu sevi ar pavisam neapdomātām darbībām, pat esot pavisam skaidrā.
Betnejau parto es patiesībā gribēju stāstīt. Es gribēju stāstīt partokā šajā nedēļas nogalē sēdēju uz balkona un šuvu, kamēr māte man stāstīja par jūrasgurķiem un pazaudētām peldēšanās sandalēm, par baltām klintīm, par grilētām makrelēm un gatavām vīģēm, par saliņām un olīvkokiem, ilgām brokastīm un to-die-for vakariem.
Vēlāk, garā ceļa un stāstu nogurdināta, māte snauda, es sēdēju viena un šuvu, un domāju partoka laikam ir iestājusies stadija, kad iemīlēšos praktiski jebkurā daudzmaz šarmantā vīrišķī, kasman sniegs nedaudz uzmanības, smaidu un fiziskā kontakta.
Bet tasbij 6dien.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |