|
|
|
Jūlijs 21., 2005
09:28
Labrīt!
Mazgājot zobus, acerējos, ko sapņoju – manu dzīvokli tīrīja apkopēja, kas manā klātbūtnē zobubirsti itkā netīšām iemeta podā. Viņagan pēctam ilgi, dikti un neciešami pazemīgi atvainojās. Manu zobubirsti ķexēja ārāno poda un braucīja savā uzsvārcī, un akal bezgalīgi atvainojās.
Betman kautkā likāska tasnemaznebij netīšām. espat biju pārliecināta, katas nebij pirmoreizi.
Un centos izdomāt īpaši riebīgu atriebības plānu.
Betlīc sapņa beigām tā arī neizdomāju.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |