|
Maijs 30., 2005
12:18 Kādreiz gadās tādi Brīži. Kadšķietka tie nevar notikt pa īstam. Tādas sireālas ainiņas. Aceros vienreiz vasaras rītā gāju pa tirgoņielu, unpavisu ielu sakarināti latvijas karogi, bet vienīgie cilvēki uz ielas – es un man pretī nākošie septiņi vaj astoņi žīdi – ar visām cepurēm, peisakiem n’stuff. Kopējais iespaids ellīx - maigā gaisma, plīvojošie karogi untie vīri ar nemazāk plīvojošiem manteļiem un peisakiem.. Un šorīt – tramvajs ducinās uz priekšu, sajūtu spēcīgu ceriņu smaržu, pagriežu galvu, lai ieraudzītu vecenītei klēpī baltu ziedu mākonīšus, un tajā brīdī neznokurienes sāk skanēt ārmstronga What a wonderful world. Cepurnost režisoram :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |