|
|
|
Aprīlis 2., 2005
21:58
Uz dzimteni braucu kopā ar brāli. Citos apstākļos bajk reti gadās divas stundas mierīgi ar viņu papļāpāt.
Re - viņš man izstāstīja un parādīja, kādu jaunu peintbōla šauteni nopircis (jājā, unvēl stiklašķiedras saspiestā gaisa balōns, unvēl īpašais super ūber krutais stobrs, kas krāsas bunbiņu iegriež tādā veidā, katā tadkad zaudē lidojuma ātrumu, nezaudē trajektorijas augstumu). Unes nodomāju – ekh, manc lielais brālis laikam mūžīgi paliks puišelis.
Unta pēkšņi šis cita starpā sper ārā: „Zin, jo vecāks es kļūstu, joman vairāk besī, ka cilvēki ir sekli. Nūū, esjaupac neesmu bajgā dziļā aiza, bet ar tādiem.. (nogroza galvu) nuespat nezinu, ko iesākt. Un meitenes arī..”
Es delikāti painteresējos par detaļām, unvišman stāsta: „Nuvot, tagad arī viena – cmuka meitene, runāka garākās kājas v-pilī, bet sēžu es viņai blakus, klausos, koviņa runā, unvienīgajs, ko spēju domāt ir – āāāāārprāc.. agrāk mani tas kautkā neuztrauca, bet tagad.. laikam vecs palieku.”
Oj, manam brālim 28 gadi. Un puišelis laikamtomēr pamazām sāk pieaugt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |