|
|
|
Marts 26., 2005
06:14
Sapņoju šausmas.
Sākumā armani kopā dzīvoja divi jaunieši – zigis un katiņa, un es vislaik lauzīju galvu, kālainotiem tiek vaļā. Viņiem tāpat divatā bij jautri – viņi abi stāvējā kāpņutelpā, pīpēja un ķiķināja, kamēr es dzīvoklī centos izdomāt veidu, kālai delikāti pasaka, lai šamie iet prom. Tad es satiku kautkādu slimu bērnu (isstījās gluži kā es, tikaj mazāka auguma), kas man savā rokdarbu un dzintara izstrādājumu veikalā stāstīja, Kā Viss Ir Patiesībā. Es kautkā necienīgi laikam izturējos pret šo Patiesību.
Pēctam katru reizi kad kāpņu telpā man likāska dzirdu kautkādu troksni, ieskatījos „actiņā” – tajā no otras puses skatījās šis bērns, kas izskatījās pēc manis, un bez skaņas kliedza.
Brrrr.
Pamodos. Ieslēdzu tēvē. Iet My big fat greek wedding. Cerka palīcēs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |